Par mums

Pilnībā

atjaunota

2004.gadā muižu iegādājās bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs. Pēc muižas iegādes, jau gandrīz 20 gadus notiek nemitīgas muižas pārvērtības – apjomīga izpēte, konservācija un renovācija, rūpīgi saglabājot esošo, atjaunojot zudušo un iedvešot jaunu dzīvību vēl šī gadsimta sākumā krūmos ieaugušajās būvju atliekās.

Nurmuižas pils teritorijā ir septiņi dažādi pieminekļi vienuviet – sešas ēkas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, piecas ēkas ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, ir arheoloģiskais piemineklis, dabas piemineklis, mākslas piemineklis un viss komplekss ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Pēc muižas iegādes, pirmos piecus gadus notika tīrīšanas, pētīšanas un konservācijas darbi. Tad sāka pakāpeniski visu atjaunot un renovēt.

Izpētē konstatēts, ka Nurmuižas kungu māja būvēta kā nocietināta pils – sienā tagadējās ieejas vietā bijuši milzīgi iebraucamie vārti uz iekšējo pagalmu. Vēlāk vārti aizmūrēti. Pils iekštelpās redzama Bokslafa (vācbaltiešu arhitekts) rekonstrukcija ar 20.gadsimta sākuma jūgendstila pieskaņu, neoklasicisma interjera paraugiem un 32 kamīniem.th century, examples of Neoclassicism, and 32 fireplaces.

Pilī līdzās Bokslafa tapetēm un jūgendstila sienu dekoriem sastopami gan 19.gadsimta trīsdesmito gadu ampīra stila gleznojumi, gan citos laikos tapuši pārgleznojumi.

Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām atdzimstot skatienam, atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo ēku vēsturiskais pielietojums mūsdienās vairs nav aktuāls.

Vēsturiskajā kroga ēkā kopš 2020.gada maija ir atvērts Nurmuižas restorāns – pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksā. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Objekts ar iespaidīgu izmēru jeb 700 kvadrātmetriem ir kādreizējā govju kūts, kas pēc pilnas renovācijas ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām svinību un koncertu vietām.

Uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā vēsturiski kalpu mājā, vēlāk – doktorātā, ir labiekārtota viesnīca ar divdesmit diviem numuriem. 

Muižā galvenokārt strādā Laucienes meistari, velkot paralēles ar fon Firksu laikiem, kad baroni bijuši saimnieciskās dzīves veidotāji un galvenie darba devēji gan pagastā, gan daudz plašākā apkaimē. Visas amatnieku tradīcijas, kas liktas lietā Nurmuižas atjaunošanā, nāk no šejienes, tās ir unikālas un neatkārtojamas.

Tā kā muižas saimnieks ir arī liels vīna cienītājs, kompleksā ir arī sava vīnogu audzētava. Daļa vīnogu aug vēsturiskajā oranžērijā un daļa – brīvā dabā jeb ar mūra sienām nocietinātā teritorijā, kur vīnogas tiek pasargātas no vēja un sala. Mūra sienas rada unikālu mikroklimatu. Nurmuižā aug Latvijas un padomju laiku vīnogu šķirnes, kā arī ir iestādītas tādas vīnogu šķirnes no Francijas kā Pinot Noir un Chardonnay. Vīnogu audzēšana prasa lielus ieguldījumus un laiku.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā – vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem, tā sauktajā Pauluči albumā.

Katra ēka organiski papildina viena otru un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, attīstot kompleksu un piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna, viesnīcas un SPA pakalpojumus.